gotele
gotele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gotele | goteles |
| Ģen. | goteles | goteļu |
| Dat. | gotelei | gotelēm |
| Akuz. | goteli | goteles |
| Lok. | gotelē | gotelēs |
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sadalīt kolhozu mantu, par pajām iegūtās goteles nokaut un naudiņu nodzert.
- Tad pierādījās, ka ar zirdziņu vai vecu traktorīti un trim gotelēm izdzīvot nav iespējams.
- Uz sliktu laiku laužot kaulus, pirkstus nevarot lāgā atliekt ( viņa pastiepa man savas brūnās delnas — artrīts), pa naktīm tirpstot tā, ka uz rīta pusi gluži atņemoties, vienu goteli, savējo, tik tikko jaudājot izspaidīt.
- Turot stallī pāris goteles , stādot kartupeļus un audzējot labību , lai nepietrūktu spēcinošas lopbarības
- Man no pārsteiguma karote paliek pusceļā , nav taču bullis , tikai pajauna gotele , vai tad tiešām badīs