gospodars
gospodars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gospodars | gospodari |
| Ģen. | gospodara | gospodaru |
| Dat. | gospodaram | gospodariem |
| Akuz. | gospodaru | gospodarus |
| Lok. | gospodarā | gospodaros |
Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā.
Avoti: LPE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc gospodara Bogdana nogalināšanas 1451. gadā Vlads un Stefans paglābās no lietuviešiem Ungārijā.
- Tomēr jau 1500. gadā atsākās karš ar Ivanu III un tā sabiedrotajiem Krimas hanu Mengli I Gireju un Moldovas gospodaru Stefanu.
- Vietējā tradīcija cietokšņa nosaukuma izcelsmi traktē tā, ka gospodars dibināja " sorok" ( cietokšņa celtniecības laiks " 40").
- Pirmais dokuments, kas apliecina pasta pakalpojumu esamību rumāņu valodā runājošajās zemēs, bija harta, kuru 1399. gadā Džurdžu pilsētā izdeva toreizējais gospodars Mirča Vecākais.
- Toni reģionā noteica Jānošs Hunjadi, savukārt Moldāvijas, Transilvānijas un Valahijas gospodariem nācās vairāk vai mazāk atzīt savu ja ne juridisko, tad faktisko vasaļatkarību no Ungārijas.