gongs
gongs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gongs | gongi |
| Ģen. | gonga | gongu |
| Dat. | gongam | gongiem |
| Akuz. | gongu | gongus |
| Lok. | gongā | gongos |
1.Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot.
1.1.Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Remarka - " Gongs" - atgriež darbību 16. gadsimta Rīgā.
- Precīzi izspēlēti sitamie instrumenti, telūrisks kontrabass, vibrofons un gongi.
- Viņš saka, tā gonga nedzirdēšana, tas sitiens ar elkoni,
- Viņa saudzīgi pacēla gongu un uzsita pa to klusi un maigi.
- Krastā noskanēja gongs, vēstīdams, ka brokastu galdi restorāna ēkā ir uzklāti.