goddevība
goddevība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | goddevība | goddevības |
| Ģen. | goddevības | goddevību |
| Dat. | goddevībai | goddevībām |
| Akuz. | goddevību | goddevības |
| Lok. | goddevībā | goddevībās |
Vispārināta īpašība → goddevīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī godbijība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevis aiz goddevības, kas pirms kāda laika mani bija tracinājusi!
- Atēnieši – un pēcāk arī romieši – savās akadēmijās pievērsās šim vingrinājumam ar lielu goddevību.
- Aiz goddevības mēs metamies ceļos.
- Cilvēki, kas bija uzturējušies LASĀ, man likās lielāku goddevību pelnījuši nekā tie, kas ar kāju pieskārusies Mēnesim.
- Viņu sadusmoja tas, ka tēvs Spiridons, pat uzzinājis, kas viņa tāda ir, neizrādīja nekādas goddevības zīmes.