godība
godība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | godība | godības |
| Ģen. | godības | godību |
| Dat. | godībai | godībām |
| Akuz. | godību | godības |
| Lok. | godībā | godībās |
1.Materiālās vērtības; labklājība un sabiedriskais stāvoklis. [LLVV ]
1.1.Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli. [LLVV ]
Stabili vārdu savienojumiVisā (savā) godībā.
- Visā (savā) godībā — izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga
3.Dažu amatpersonu (piemēram, tiesnešu) uzrunas forma. [MLVV ]
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Šīs brīnumainās celtnes pat pa gabalu šķiet slavinām debesu godību.
- Tā nu mēs devāmies pa jauno taku uz vecās godības paliekām.
- Liesmas šņāc ap slapjo malku, dūmi klejo pār sagrauto godību.
- Kāpt pa trepēm augšā un ķeselēt ciet to ticīgo tumšļaužu godību.
- Skaistums nozīmē, ka caur mani staro Dieva brīnišķīgā godība.