glābiņš
Lietojuma biežums :
glābiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas var glābt (no bojāejas, nelaimes, posta); iespēja izglābties.
1.1.Patvērums (no kā bēgot, vairoties).
1.2.Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri