glorificēt
glorificēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | glorificēju | glorificējam | glorificēju | glorificējām | glorificēšu | glorificēsim |
| 2. pers. | glorificē | glorificējat | glorificēji | glorificējāt | glorificēsi | glorificēsiet, glorificēsit |
| 3. pers. | glorificē | glorificēja | glorificēs | |||
Pavēles izteiksme: glorificē (vsk. 2. pers.), glorificējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: glorificējot (tag.), glorificēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: glorificētu
Vajadzības izteiksme: jāglorificē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Mūsu attiecības ar Lauri lielā mērā ir idealizētas un glorificētas.
- Vārds “ radošums” tajos gados bija ieguvis pat glorificētu auru.
- Viņi nogura no Dzejnieces neprāta šarma, kuru bija paspējuši glorificēt.
- Tas sākās 1940., 1941. gadā, kad vajadzēja glorificēt.
- Viņš sarakstīja biogrāfiju Kārlis Ulmanis, kurā glorificēja Prezidenta personību, jo no visas sirds ticēja, ka viens cilvēks varētu izglābt Latviju.