glodenis
glodenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | glodenis | glodeņi |
| Ģen. | glodeņa | glodeņu |
| Dat. | glodenim | glodeņiem |
| Akuz. | glodeni | glodeņus |
| Lok. | glodenī | glodeņos |
Manīgs, glums cilvēks.
Avoti: EH