gleinis
gleinis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gleinis | gleiņi |
| Ģen. | gleiņa | gleiņu |
| Dat. | gleinim | gleiņiem |
| Akuz. | gleini | gleiņus |
| Lok. | gleinī | gleiņos |
1.Vairāki kopā sasieti baļķi plostā; plene1.
2.Kopā sasieti baļķi vai sijas.
Avoti: KV, TlV