glaukonīts
glaukonīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: mineraloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | glaukonīts | glaukonīti |
| Ģen. | glaukonīta | glaukonītu |
| Dat. | glaukonītam | glaukonītiem |
| Akuz. | glaukonītu | glaukonītus |
| Lok. | glaukonītā | glaukonītos |
Kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)2(Al, Si)4O10(OH)2, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
Avoti: SV99, ZTV, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Narvas svītas iežiem, salīdzinot ar pērnavas svītas nogulumiem, ir atšķirīgs vadošo minerālu sastāvs: vieglajā frakcijā ir vairāk laukšpatu ( 13-16%) un vizlas ( līdz 25%), kā arī ir klātesošs glaukonīts ( līdz 0,15-6%).
- Šo eocēna ģeoloģisko griezuma daļu turpina raksturīga reģionāla erozijas virsma, virs kuras pēc litoloģiskām pazīmēm tiek izdalīti vairāki raksturīgi slāņi ( no apakšās uz augšu): aleirolītu Karditas sērija, ar glaukonītu bagātinātu kaļķakmeņu slāņi ( Grīnbedas slāņi), tos pārklāj ar ģipšiem bagātu merģeļu slāņi un šo ģeoloģiskā griezuma daļu noslēdz masīvi Tankas slāņu kaļķakmeņi.
- 2. Neatkarīgi no grunts mitruma pakāpes S r smilšu grunšu raksturlielumi ( 1.tabula) ir attiecināmi uz kvarca smiltīm ar dažādu graudu noapaļojumu, kuras satur ne vairāk kā 20 % laukšpata un kopā ne vairāk kā 5 % citu piemaisījumu ( piemēram, vizla, glaukonīts), arī organisko.
- Hidrovizlu grupas pārstāvji ir illīts, vermikulīts un glaukonīts.
- Tās plaši tiek izmantotas rūpniecībā un lauksaimniecībā: keramogranīta ( illīta), skaņas un siltumizolācijas materiālu, atomenerģētikas izolējošo materiālu ( vermikulīts) un kālija minerālmēslu ( glaukonīts) ražošanā.