glaudīt
glaudīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | glaudu | glaudām | glaudīju | glaudījām | glaudīšu | glaudīsim |
2. pers. | glaudi | glaudāt | glaudīji | glaudījāt | glaudīsi | glaudīsiet, glaudīsit |
3. pers. | glauda | glaudīja | glaudīs |
Pavēles izteiksme: glaudi (vsk. 2. pers.), glaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: glaudot (tag.), glaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: glaudītu
Vajadzības izteiksme: jāglauda
1.Vairākkārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību; arī glāstīt.
1.1.pārnestā nozīmē Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
Stabili vārdu savienojumiGalvu neglaudīt. Glaudīt ar cimdiem; glaudīties kā ar cimdiem. Glaudīt pa spalvai.
- Galvu neglaudīt sarunvaloda, idioma — neslavēt, izteikt pārmetumus
- Glaudīt ar cimdiem; glaudīties kā ar cimdiem idioma — izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības
- Glaudīt pa spalvai sarunvaloda, idioma — runāt, arī darīt (kādam) pa prātam; izdabāt
- Glaudīt pret spalvu sarunvaloda, idioma — nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam; neizdabāt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāatceras, ka ne īpaši pazīstamam sunim nevajadzētu glaudīt galvu. "
- Jūsu mati, tāpat kā kaķis, ir jāglauda pa spalvai!
- Kad pabaroju, roku gan palaizīja, bet glaudīt sevi neļāva.
- Nesaku, ka vienmēr vajag glaudīt pa spalvai un glaimot bērnam.
- Viņš bija greizsirdīgs uz šiem pinkainajiem suņiem, kurus viņa glaudīja.