glaudīt
glaudīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | glaudu | glaudām | glaudīju | glaudījām | glaudīšu | glaudīsim |
2. pers. | glaudi | glaudāt | glaudīji | glaudījāt | glaudīsi | glaudīsiet, glaudīsit |
3. pers. | glauda | glaudīja | glaudīs |
Pavēles izteiksme: glaudi (vsk. 2. pers.), glaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: glaudot (tag.), glaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: glaudītu
Vajadzības izteiksme: jāglauda
1.Vairākkārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību; arī glāstīt.
1.1.pārnestā nozīmē Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
Stabili vārdu savienojumiGalvu neglaudīt. Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem. Glaudīt pa spalvai.
- Galvu neglaudīt sarunvaloda, idioma — neslavēt, izteikt pārmetumus
- Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem idioma — izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības
- Glaudīt pa spalvai sarunvaloda, idioma — runāt, arī darīt (kādam) pa prātam; izdabāt
- Glaudīt pret spalvu sarunvaloda, idioma — nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam; neizdabāt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāatceras, ka ne īpaši pazīstamam sunim nevajadzētu glaudīt galvu. "
- Jūsu mati, tāpat kā kaķis, ir jāglauda pa spalvai!
- Kad pabaroju, roku gan palaizīja, bet glaudīt sevi neļāva.
- Nesaku, ka vienmēr vajag glaudīt pa spalvai un glaimot bērnam.
- Viņš bija greizsirdīgs uz šiem pinkainajiem suņiem, kurus viņa glaudīja.