glancēt
glancēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | glancēju | glancējam | glancēju | glancējām | glancēšu | glancēsim |
| 2. pers. | glancē | glancējat | glancēji | glancējāt | glancēsi | glancēsiet, glancēsit |
| 3. pers. | glancē | glancēja | glancēs | |||
Pavēles izteiksme: glancē (vsk. 2. pers.), glancējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: glancējot (tag.), glancēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: glancētu
Vajadzības izteiksme: jāglancē
Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tikai augšējie punkti veido to glancēto, visiem redzamo pusi.
- Tāpat spēkratam ir citāds radiatora dekoratīvais režģis ar melni glancētu virsmu.
- Darba nobeigumā visu galdiņu un krēslus noklājam ar glancētu aizsarglaku.
- Piemēram, kādreiz glancētie tūrisma plakāti ir izbalējuši un aiz vecuma sarullējušies.
- - meita izceļ no kādas gaišzilas aploksnes piecas glancētas fotogrāfijas.