Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
glaciomorfoloģisks
glaciomorfoloģisks īpašības vārdsLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.glaciomorfoloģisksglaciomorfoloģiski
Ģen.glaciomorfoloģiskaglaciomorfoloģisku
Dat.glaciomorfoloģiskamglaciomorfoloģiskiem
Akuz.glaciomorfoloģiskuglaciomorfoloģiskus
Lok.glaciomorfoloģiskāglaciomorfoloģiskos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
glaciomorfoloģiskaglaciomorfoloģiskas
glaciomorfoloģiskasglaciomorfoloģisku
glaciomorfoloģiskaiglaciomorfoloģiskām
glaciomorfoloģiskuglaciomorfoloģiskas
glaciomorfoloģiskāglaciomorfoloģiskās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.glaciomorfoloģiskaisglaciomorfoloģiskie
Ģen.glaciomorfoloģiskāglaciomorfoloģisko
Dat.glaciomorfoloģiskajamglaciomorfoloģiskajiem
Akuz.glaciomorfoloģiskoglaciomorfoloģiskos
Lok.glaciomorfoloģiskajāglaciomorfoloģiskajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
glaciomorfoloģiskāglaciomorfoloģiskās
glaciomorfoloģiskāsglaciomorfoloģisko
glaciomorfoloģiskajaiglaciomorfoloģiskajām
glaciomorfoloģiskoglaciomorfoloģiskās
glaciomorfoloģiskajāglaciomorfoloģiskajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Saistīts ar ledāju iedarbībā veidotām Zemes virsas reljefa formām.
Stabili vārdu savienojumiGlaciomorfoloģiskie kompleksi.
  • Glaciomorfoloģiskie kompleksi vārdkoptermins reljefa lielformas un tām tipiskās mezoformu kopas, kas raksturīgas dažādām glaciomorfoģenētiskajām zonām
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Tāpēc, kaut art shēmās un kartēs visbiežāk Austrumkursas un Ziemeļkursas augstienes attēlotas kā atsevišķi fizioģeogrāfiskie rajoni ( Zelčs, Šteins, 1989; Ramans, Zelčs, 1995), glaciomorfoģenētiskie kompleksi ( Zelčs, 1993; Āboltiņš, Zelčs, 1995; Beānēeprc, 1976), robeža starp tām ir nosacīta un iezīmējas kā vienota glaciomorfoloģiskā vai glaciomorfoģenētiskā rajona aptuvena viduslīnija.
  • Savukārt, frontālo marginālo glaciomorfoloģisko kompleksu - Pampāļu paugurvalņa un Lielauces paugurgrēdas veidošanās augstienes dienvidu malā tiek skaidrota samērā līdzīgi - sadursmes rezultāts starp dažāda virziena un aktivitātes ledus mēlēm, Kā atzīrnē 1.Veinbergs ( Beāaēeprc, 1972), Viduslatvijas lobs bija aktīvāks nekā Ventas mele un aplieca augstieni no dienvidiem, tādējādi bremzējot Augšabavas ledus meli Austrumk:ursas augstienes austrumu daļā.