geto
Lietojuma biežums :
geto nelokāms lietvārds; vīriešu dzimte
1.vēsturisks Viduslaiku pilsētās — īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
2.Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa.
3.vēsturisks Hitleriskās Vācijas un tās okupēto teritoriju ebreju nometināšanas un iznīcināšanas nometne.
Avoti: LLVV, IdV
Korpusa piemēri