geštaltpsiholoģija
geštaltpsiholoģija
Psiholoģijas virziens, kas psihisko parādību pētīšanā prasa ievērot veseluma principu; psihiskos procesus tas aplūko nevis kā elementu asociācijas, bet gan kā veselas struktūras (geštaltus), kas nav vienkārša elementu summa.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Problēmu risināšanas izpēte vēsturiski aizsākās geštaltpsiholoģijas pieejas ietvaros divdesmitā gadsimta sākumā.
- Autori atgriezās pie iepriekš aprakstītām geštaltpsiholoģijas atziņām un metodēm, tomēr balstījās uz sistemātisku informācijas apstrādes un kognitīvu pieeju.
- 20. gadsimta sākumā izveidojās dažādi psiholoģijas virzieni ( skolas) — psihoanalīze, biheiviorisms, geštaltpsiholoģija un sociāli kultūriskā psiholoģija.
- Atšķirīgi no geštaltpsiholoģijas pieejas, problēmrisināšanas pētniecības virziens tālāk attīstījās 20.gadsimta sešdesmitajos gados, vairākiem pētniekiem aizsākot sociālo problēmu risināšanas izpēti.
- Autori atgriezās pie iepriekš pieminētā geštaltpsiholoģijas pārstāvja Dunkera atziņām un pielietotajām metodēm, piemēram, domu gaitas verbalizēšanas, tomēr visu to pētīja caur sistemātisku un kognitīvu pieeju.