Paplašinātā meklēšana
Meklējam gavē.
Atrasts vārdos (32):
- gavēt:1
- gavēns:1
- gavēnis:1
- gavēņot:1
- atgavēt:1
- izgavēt:1
- nogavēt:1
- pagavēt:1
- sagavēt:1
- uzgavēt:1
- gavēšana:1
- piegavēt:1
- aizgavēņi:1
- atgavēnis:1
- iegavēnis:1
- izgavēnis:1
- līdzgavēt:1
- uzgavēnis:1
- aizgavēnis:1
- aizgavēnis:2
- atgavēties:1
- izgavēties:1
- nogavēties:1
- pusgavēnis:1
- gavēņēdiens:1
- aizgavēties:1
- izagavēties:1
- pārgavēties:1
- sniegavētra:1
- aizagavēties:1
- atsagavēties:1
- nosagavēties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (57):
- quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
- salabuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
- salabuks Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
- saladuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
- gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem; laika posms, kad gavē (1).
- bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
- kulmastis Burvis, kas nāk gavēņa laikā, ceturtdienām izejot, un cērp aitas.
- lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī).
- pusgavēnis Daļēji, pa pusei gavēt.
- kserofāgija Daļējs gavēnis, atturēšanās no gaļas, buljona un sulīgiem augļiem.
- gavēņēdiens Ēdiens, ko pasniedz gavēnī.
- skarnīties ēst gavēņa laikā aizliegtus ēdienus.
- apskarnīties Ēst gavēņa laikā aizliegtus ēdienus.
- vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt").
- kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
- pāstinieks gavēnis, gavējama diena.
- gryuslis gavēņa ēdiens (sagrūsti kartupeļi, pupas un zirņi kopā).
- stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu.
- quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam.
- aizagavēties Iesākt gavēt.
- izagavēties Ilgāku laiku gavēt.
- izgavēties Ilgāku laiku gavēt.
- sagavēt Ilgāku laiku gavēt.
- atsagavēties Ilgāku laiku, daudz gavēt, parasti līdz apnikumam, nepatikai.
- atgavēt Ilgāku laiku, daudz gavēt.
- vilija Īss laikposms (salīdzinājumā ar gavēni), kad atturas no dažiem ēdieniem.
- atsagavēties Izbeigt, pārtraukt gavēšanu.
- cirpulis Kāds burvja vai gariņa paveids, kas gavēnī pa naktīm apcērpj lopus.
- izgavēt Kādu laiku gavēt.
- okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
- gadusdaļas Katoļticīgo gavēnis gada ceturkšņa maiņā.
- kvadrāgēna Katoļu baznīcā 40 dienu gavēnis; quadragena.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- aizgavēnis Laiks kādas nedēļas pirms gavēņa.
- atgavēnis Laiks tūlīt pēc gavēņa (kad atkal var visu baudīt).
- uraza Musulmaņu 30 dienu gavēnis ramadāna mēnesī.
- ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām.
- Īdalfitrs Musulmaņu mielasts, kas noslēdz Ramadāna gavēņa mēnesi.
- aizgavēnis Nedēļa pēc Lieldienām; laiks pēc gavēņa.
- gavīgs Neēdis, gavējošs.
- pagavēt Neilgu laiku gavēt.
- regulekcejas Noteiktas dienas, laikposms gavēnī, kad katoļticīgie sūdz grēkus un lūdz Dievu.
- piegavēt Palikt gavējot.
- atgavēties Pārtraucot gavēt atsākt ēst gaļu.
- maslinīca Pēdējā svētdiena pirms Lieldienu gavēņa.
- pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku).
- Lailatulbarāhs Piedošanas nakts, musulmaņu svētki divas nedēļas pirms ramadāna gavēņa sākuma; laiks, kad var lūgt piedošanu un piedot.
- ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni.
- aizgavēties Sākt gavēt.
- Jomkipurs Salabšanas svētki (ebr. val. "jōm hakkipūrīm"), "Salīdzināšanas diena", gavēņa diena - ebreju lielākie svētki, tiek svinēti septembrī vai oktobrī.
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji.
- blizards Sniegavētra, putenis ar stipru ziemeļrietumu vēju un salu ASV un Lielbritānijā.
- parvans Svētā "Mēness pārmaiņu diena" hinduismā, proti, jauns mēness, pilns mēness, kā arī katras lunārā mēneša puses 8. un 14. diena, kuras tiek atzīmētas ar dažādiem rituāliem un gavēņiem.
- septuagesima Svētdiena, ar ko iesākas apm. 70 dienu garais sagatavošanās laiks (ar grēku nožēlošanu) Lieldienām, trešā pirms gavēņa sākuma.
- vidspiekta Vidējā (ceturtā) piektdiena gavēņa laikā.
- značka Zīme grēksūdzētāju uzskaitei (parasti gavēņa laikā).
- sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gavē.