gaviļnieks
gaviļnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gaviļnieks | gaviļnieki |
Ģen. | gaviļnieka | gaviļnieku |
Dat. | gaviļniekam | gaviļniekiem |
Akuz. | gaviļnieku | gaviļniekus |
Lok. | gaviļniekā | gaviļniekos |
gaviļniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gaviļniece | gaviļnieces |
Ģen. | gaviļnieces | gaviļnieču |
Dat. | gaviļniecei | gaviļniecēm |
Akuz. | gaviļnieci | gaviļnieces |
Lok. | gaviļniecē | gaviļniecēs |
1.Cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt Caune to, atšķirībā no kāzu jubileju gaviļniekiem, ignorēja.
- Gaviļniekus sveica draugi, pēc tam visi kopā atpūtās ballē. «
- Galvenais ir piekāpties,» īsi par laimīgo kopdzīvi teic gaviļnieks.
- Gaviļniekus sveica novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis un viņa dzīvesbiedre Velga.
- Jauninājums bija tas, ka katrs gaviļnieks klātesošajiem pastāstīja par sevi.