garainis1
garainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | garainis | garaiņi |
| Ģen. | garaiņa | garaiņu |
| Dat. | garainim | garaiņiem |
| Akuz. | garaini | garaiņus |
| Lok. | garainī | garaiņos |
1.parasti formā: daudzskaitlis Tvaiks, kas rodas, iztvaikojot karstam šķidrumam.
1.1.Iztvaikojumi (no kā mitra).
1.2.Migla, kas ceļas no ūdeņiem vai slapjām vietām.
1.3.Tvaiks, ko veido silts gaiss aukstumā.
2.apvidvārds Gari, spoki, rēgi.
3.sarunvaloda, novecojis; formā: vienskaitlis Pastāvīgi slikti smakojoša mute. [EH ]
Avoti: LLVV, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šorīt zeme apmierināti dveš garaiņus, guvusi veldzi karstās vasaras vidū.
- Rītos izelpā jau redzi paceļamies garaiņus un nodomā: vai tiešām?
- Agrā rītā dodamies uz centru, kas ir mazliet garaiņu pilns.
- Nebūs jākāpj uz vēl viena pakāpiena, lai atrastos tuvāk garaiņiem.
- Pēc lietus viss kūp, esam kā sirreālā garaiņu katlā.