garāmbraukt
garāmbraukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša) vai daļēji lokāmais divdabis (-dams, -dama, -damies, -damās), vai nelokāmais divdabis (-ot, -oties)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | garāmbraucu | garāmbraucam | garāmbraucu | garāmbraucām | garāmbraukšu | garāmbrauksim |
| 2. pers. | garāmbrauc | garāmbraucat | garāmbrauci | garāmbraucāt | garāmbrauksi | garāmbrauksiet, garāmbrauksit |
| 3. pers. | garāmbrauc | garāmbrauca | garāmbrauks | |||
Pavēles izteiksme: garāmbrauc (vsk. 2. pers.), garāmbrauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: garāmbraucot (tag.), garāmbraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: garāmbrauktu
Vajadzības izteiksme: jāgarāmbrauc
Braukt kam garām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Amerikāņu reperis Riks Ross ticis cauri sveikā apšaudē no garāmbraucošas automašīnas.
- Šāvieni, kas raidīti no garāmbraucoša transportlīdzekļa, trāpījuši apsardzes mājiņai.
- No ūdens vīrieti izvilkuši garāmbraucošās Floridas Brīvdabas komisijas laivas apkalpes locekļi.
- Skaņu absorbē arī liepas, kas māju sargā no garāmbraucošo skatieniem.
- Šie bija saprotoši puiši, ar garāmbraucošo makšķernieku ieaudzinātu pieredzi.