ganuzēns
ganuzēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ganuzēns | ganuzēni |
Ģen. | ganuzēna | ganuzēnu |
Dat. | ganuzēnam | ganuzēniem |
Akuz. | ganuzēnu | ganuzēnus |
Lok. | ganuzēnā | ganuzēnos |
Gans (parasti pusaudzis); ganu zēns.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz stenderes Paula naža iegriezums, kad viņš vēl bija ganuzēns...
- Viņi triec vārdus, amizierējas un izskatās kā lielā saimniekmeita ar ganuzēnu.
- Viņš dzirdina mani ar tēju kā telēnu, visa legācija kā ganuzēni noskatās.
- Ganuzēnam, saimniekam vai arājam viņš neļauj atslābt.
- Mākoņu kareivji — jūs, ganuzēnu sapnis un bāreņu aizsegs, jo tie cerēs izaugt tādi paši kā jūs, un radīt dzimtu baltu, kā jūs; tikai lai nenāktu atpakaļ bērnība, viņu bērnība, posts un lāsts.