gandēt1
gandēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gandēju | gandējam | gandēju | gandējām | gandēšu | gandēsim |
| 2. pers. | gandē | gandējat | gandēji | gandējāt | gandēsi | gandēsiet, gandēsit |
| 3. pers. | gandē | gandēja | gandēs | |||
Pavēles izteiksme: gandē (vsk. 2. pers.), gandējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gandējot (tag.), gandēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gandētu
Vajadzības izteiksme: jāgandē
1.Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt.
2.apvidvārds Baidīt, baidīties.
3.apvidvārds Sist, mocīt.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cits aizrauj elpu, cits smīdina, cits tikai gandē pilsētu.
- Viņi saukāja mūs par stulbajiem tūristiem, kas gandē dzīvi.
- Mūsu virsniekiem nebūtu jāgandē armijas gods, staigājot kā lupatlašiem.
- Garāmgājējs aizrāda, kāpēc bērns gandē apkārtējo komfortu vai rada viņiem kādu apdraudējumu.
- Un gandē.