ganceļš
ganceļš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ganceļš | ganceļi |
| Ģen. | ganceļa | ganceļu |
| Dat. | ganceļam | ganceļiem |
| Akuz. | ganceļu | ganceļus |
| Lok. | ganceļā | ganceļos |
Avoti: LLVV