galoda
galoda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | galoda | galodas |
Ģen. | galodas | galodu |
Dat. | galodai | galodām |
Akuz. | galodu | galodas |
Lok. | galodā | galodās |
Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai.
Stabili vārdu savienojumiMēle smaga (arī stīva) kā galoda. Sirds smaga kā akmens; sirds smaga kā galoda.
- Mēle smaga (arī stīva) kā galoda idioma — saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām)
- Sirds smaga kā akmens; sirds smaga kā galoda — saka, ja ir pārņēmusi grūtsirdība
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Profesionālajām galodām ir divas puses - viena smalkāka, otra raupjāka.
- Procesu noslēdz ar galodas un naža noskalošanu zem tekoša ūdens.
- Asja stēku zākāja par galodu, par sapelējušu pazoli un virtuvē neļāva turēt.
- Sadrāzta plānās šķēlītēs, galoda pati uz mēles kusa.
- Viņa rokas izveicīgi kustējās, un spožais asmens šmiukstēdams skraidīja pa ādas galodu.