galdabiedrs
galdabiedrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | galdabiedrs | galdabiedri |
| Ģen. | galdabiedra | galdabiedru |
| Dat. | galdabiedram | galdabiedriem |
| Akuz. | galdabiedru | galdabiedrus |
| Lok. | galdabiedrā | galdabiedros |
galdabiedre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | galdabiedre | galdabiedres |
| Ģen. | galdabiedres | galdabiedru |
| Dat. | galdabiedrei | galdabiedrēm |
| Akuz. | galdabiedri | galdabiedres |
| Lok. | galdabiedrē | galdabiedrēs |
Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Šie tipi grib man atņemt pulksteni, — pasūdzos saviem galdabiedriem.
- Vienu glāzi nolicis galdabiedram priekšā, viņš apsēdās pie otras.
- Palūdzu galdabiedrus, lai mani pavada līdz viesnīcas gaitenim.
- Pēc veiksmīgi noritējušās skates ierastajā pieņemšanā mans laipnais galdabiedrs bija Rīgas domes pārstāvis.
- Vakariņojot veramies naksnīgajā jūrā un palmās, nejauši sākam sarunu ar galdabiedriem – kādu vācu pāri.