galantums
galantums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | galantums | galantumi |
| Ģen. | galantuma | galantumu |
| Dat. | galantumam | galantumiem |
| Akuz. | galantumu | galantumus |
| Lok. | galantumā | galantumos |
Vispārināta īpašība → galants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit runa ir tikai par minimālu galantumu no sava drauga puses, neko vairāk!
- Iespējams, ka viņa ģimenē netika izrādīta īpaša uzmanība sievietēm, varbūt tur romantikai un galantumam nebija vietas?
- Vīrieši sāk valkāt kreklus, biežāk atver durvis dāmām, parādās viegls galantums un savstarpēja cieņa, tīrāka leksika.
- Tikmēr dženltmeņa pienākumu bija izpildījis pats Helme, parādīdams galantumu, kas nezin no kurienes uzradies viņa masīvajā augumā.
- Par galantumu.