gaislis
gaislis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gaislis | gaišļi |
| Ģen. | gaišļa | gaišļu |
| Dat. | gaislim | gaišļiem |
| Akuz. | gaisli | gaišļus |
| Lok. | gaislī | gaišļos |
Neapdomīgs, vieglprātīgs cilvēks.
Avoti: KV