gaišmatis
gaišmatis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gaišmatis | gaišmati |
| Ģen. | gaišmata | gaišmatu |
| Dat. | gaišmatim | gaišmatiem |
| Akuz. | gaišmati | gaišmatus |
| Lok. | gaišmatī | gaišmatos |
gaišmate sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gaišmate | gaišmates |
| Ģen. | gaišmates | gaišmatu |
| Dat. | gaišmatei | gaišmatēm |
| Akuz. | gaišmati | gaišmates |
| Lok. | gaišmatē | gaišmatēs |
1.Cilvēks ar gaišiem matiem.
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slaidais gaišmatis uzreiz iepatikās medsanbata meitenēm.
- Otrs ir slaids gaišmatis gariem zābakiem.
- Gaišmatis ar laupījumu soļoja prom, bet melnuzacis ziņkārīgi paslēja uzačus.
- Un tikai tad, kad vienam gaišmatim iezvanās mobilais tālrunis, viņš sevi nodod.
- Šarmantā dziedātāja krasi mainīja stilu, no tumšmates pārtopot par gaišmati, un izmēģināja vairākas jaunas frizūras.