gūmala
gūmala vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gūmala | gūmalas |
Ģen. | gūmalas | gūmalu |
Dat. | gūmalam | gūmalām |
Akuz. | gūmalu | gūmalas |
Lok. | gūmalā | gūmalās |
gūmala sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gūmala | gūmalas |
Ģen. | gūmalas | gūmalu |
Dat. | gūmalai | gūmalām |
Akuz. | gūmalu | gūmalas |
Lok. | gūmalā | gūmalās |
Neveikls, tūļīgs cilvēks.
Avoti: KV