gūkša
gūkša vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gūkša | gūkšas |
Ģen. | gūkšas | gūkšu |
Dat. | gūkšam | gūkšām |
Akuz. | gūkšu | gūkšas |
Lok. | gūkšā | gūkšās |
gūkša sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gūkša | gūkšas |
Ģen. | gūkšas | gūkšu |
Dat. | gūkšai | gūkšām |
Akuz. | gūkšu | gūkšas |
Lok. | gūkšā | gūkšās |
Kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert.
Avoti: EH