gūžgals
gūžgals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gūžgals | gūžgali |
| Ģen. | gūžgala | gūžgalu |
| Dat. | gūžgalam | gūžgaliem |
| Akuz. | gūžgalu | gūžgalus |
| Lok. | gūžgalā | gūžgalos |
Gūžas kaula izvirzījums; vieta (ķermenī) ap šo izvirzījumu.
Avoti: ViV