gēns | Tēzaurs

gēns

Lietojuma biežums :

gēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: bioloģija

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	gēns	gēni
Ģen.	gēna	gēnu
Dat.	gēnam	gēniem
Akuz.	gēnu	gēnus
Lok.	gēnā	gēnos

Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.

Stabili vārdu savienojumiAfēliskie gēni. Asinaptiskie gēni.

Afēliskie gēni vārdkoptermins — viena gēna dažādas alēles.
Asinaptiskie gēni vārdkoptermins — gēni, kuru klātbūtne izraisa asinapsi.
Dominants gēns vārdkoptermins; joma: ģenētika — alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi.
Ekstrahromosomālie gēni vārdkoptermins — plazmogēni.
Epistatiskie gēni vārdkoptermins — gēni, kas nomāccitu nealēlisku, t. s. hipostatisko gēnu darbību.
Funkcionālie gēni vārdkoptermins — gēni, kas sastāv no subvienībām - pseidoalēlēm; bazigēni (2).
Gēna izpausme vārdkoptermins — gēna darbības rezultāts, gēna ietekme uz noteiktas pazīmes attīstību un īpatnībām mijiedarbībā ar citiem gēniem un ārējās vides faktoriem.
Gēnu banka vārdkoptermins — ģenētiskā materiāla kolekcija, vienkopus savākts dažādu augu un dzīvnieku sugu ģenētiskais materiāls (sperma, olas, embriji, sēklas, ziedputekšņi, augi).
Gēnu dreifs vārdkoptermins — populācijas ģenētiskās struktūras nejaušas pārmaiņas, ko rada indivīdu grupas izolācija no kopējās populācijas.
Gēnu inženierija vārdkoptermins — organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
Gēnu konversija vārdkoptermins — 1. Recesīvās alēles pārvēršanās par dominanto alēli dominantā gēna iedarbības rezultātā2. Viena gēna saitu nereciprokā krustmija
Gēnu mijiedarbība vārdkoptermins — divu vai vairāku alēlisku vai nealēlisku gēnu kopīga, kvalitatīva vai kvantitatīva ietekme uz pazīmes attīstību.
Gēnu terapija vārdkoptermins — gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību.
Hipostatiskie gēni vārdkoptermins — gēni, kuru darbību nomāc citi nealēliski, t. s. epistatiskie gēni.
Hromosomālie gēni vārdkoptermins — gēni, kas lokalizēti hromosomās un nosaka kodoliedzimtību.
Komplementārie gēni vārdkoptermins — divi vai vairāki cits citu papildinoši gēni, kas savstarpēji mijiedarbojoties izraisa kvalitatīvi atšķirīgas pazīmes attīstību.
Letālie gēni vārdkoptermins — gēni (gan dominantie, gan recesīvie), kuru klātbūtnē organisms noteiktā attīstības stadijā iet bojā.
Mutantie gēni vārdkoptermins — gēna mutantās alēles.
Nealēliskie gēni vārdkoptermins — gēni, kas izvietoti dažādos lokusos.
Normālie gēni vārdkoptermins — gēna normālās jeb savvaļas tipa alēles.
Polimēriskie gēni vārdkoptermins — vairāki gēni ar līdzīgu, gk. kvantitatīva rakstura ietekmi uz kādas pazīmes attīstību.
Recesīvie gēni vārdkoptermins — alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta.
Saistītie gēni vārdkoptermins — vienā hromosomā lokalizēti gēni, kuru savatarpējais attālums hromosomas kartē nepārsniedz 50 morganīdas.
Savvaļas tipa gēni vārdkoptermins — normālie gēni.
Subletālie gēni vārdkoptermins — gēni, kas samazina organisma dzīvotspēju, obligāti neizraisot tā bojāeju.

Avoti: LLVV, ĢT

Korpusa piemēri