gāziens
gāziens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gāziens | gāzieni |
Ģen. | gāziena | gāzienu |
Dat. | gāzienam | gāzieniem |
Akuz. | gāzienu | gāzienus |
Lok. | gāzienā | gāzienos |
1.Ļoti spēcīga lietus gāze.
1.1.Spēcīga (ūdens vai cita šķidruma) šalts.
2.Vienreizēja paveikta darbība → gāzt1.
3.Vienreizēja paveikta darbība → gāzt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Divi mani aicina zem sava jumta, jo tūdaļ nākšot gāziens.
- Es knapi biju izkūņojies no tā gāziena, kad tu gāji garām.
- Un tas viens čalis, kam skrienot pa gāzienu nokrita kurpe : D pic.
- Izskatās, ka kuru katru mirkli būs gāziens.
- Pēkšņi sākas gāziens, bet viņa neapgriež spaini otrādi, ļauj lietum gāzties tajā iekšā.