gārgt
gārgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gārdzu | gārdzam | gārdzu | gārdzām | gārgšu | gārgsim |
| 2. pers. | gārdz | gārdzat | gārdzi | gārdzāt | gārgsi | gārgsiet, gārgsit |
| 3. pers. | gārdz | gārdza | gārgs | |||
Pavēles izteiksme: gārdz (vsk. 2. pers.), gārdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gārdzot (tag.), gārgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gārgtu
Vajadzības izteiksme: jāgārdz
1.Radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju troksni (piemēram, sāpēs, agonijā); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Būt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem.
1.2.Runāt aizsmakušā, sēcošā balsī.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ausis asiņainas, acis izvelbtas, mētājas pa ceļu un gārdz.
- – Vīram bija gārdzoši smiekli un viņa apaļais vēders smagnēji šū-pojās.
- Tie nedejoja, bet, gārgdami un siekalas šķaidīdami, kratījās.
- Mirstošais Nerons to pārprot un gārdz: “ Tas ir uzticami!
- Nokritis ar muti pret flīzēto grīdu, Rūzs gārgdams vārtījās zemē.