gānīt
gānīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gānu | gānām | gānīju | gānījām | gānīšu | gānīsim |
| 2. pers. | gāni | gānāt | gānīji | gānījāt | gānīsi | gānīsiet, gānīsit |
| 3. pers. | gāna | gānīja | gānīs | |||
Pavēles izteiksme: gāni (vsk. 2. pers.), gāniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gānot (tag.), gānīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gānītu
Vajadzības izteiksme: jāgāna
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Exministrs, kas gāna savus bijušos kolēģus ierēdņus, ir gļēvulis.
- Ienesīgāk gānīt cirku, nevis saprātīgi ierobežot lauksaimnieciskās indēšanas industriju.
- Dumjš putniņš dziedāja ar prieku ( kaut ar gānīts),
- Viņa ir gan aprunāta, gan gānīta, gan par jocīgu saukta.
- Tu, mēmais, gānīsi manu māsiņu, es tavējo arī nesaudzēšu!