gāmurs
gāmurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gāmurs | gāmuri |
| Ģen. | gāmura | gāmuru |
| Dat. | gāmuram | gāmuriem |
| Akuz. | gāmuru | gāmurus |
| Lok. | gāmurā | gāmuros |
1.Balsene, ādamābols.
2.apvidvārds Elpvads, traheja.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tušs juta, kā mute pieplūst ar siekalām un gāmurs krampjaini noraustās.
- Gaisā izslieto rīkļu gāmuri laiku pa laikam tā draudīgi sametās.
- Vīns viegli notecēja gar Tūres Tibelija Magnusona gāmuru un tīkami izplūda pa visu augumu.
- Tad man man uzklūp vesela banda no muguras un nozilina tā, ka ne acu, ne gāmura pakustināt...
- Arī čellists uzsvempjas augšā un, izstiepis nedabiski garu roku, pieliek čellu pie zoda, atbalstot mirdzošo metāla kāju pret gāmuru.