gāgināt
gāgināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gāginu | gāginām | gāgināju | gāginājām | gāgināšu | gāgināsim |
| 2. pers. | gāgini | gāgināt | gāgināji | gāginājāt | gāgināsi | gāgināsiet, gāgināsit |
| 3. pers. | gāgina | gāgināja | gāginās | |||
Pavēles izteiksme: gāgini (vsk. 2. pers.), gāginiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gāginot (tag.), gāgināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gāginātu
Vajadzības izteiksme: jāgāgina
Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja plēsējs ir pamanīts, tās skaļi gāginot brīdina pārējās zosis.
- Zosis atbildējušas sveicienam braši gāginot, savu gandarījumu neslēpa Lauris.
- Spārnus plivinot un skaļi gāginot, viņas ielenca trīs zosis.
- Ja pamanītu to, zosis saceltu trauksmi, skaļi gāginot,” stāsta Inese Eglīte.
- Kad es runāju, viņas sāk gāgināt.