fugato
fugato [fuˈgato] nelokāms lietvārds; joma: mūzika
Lietojuma biežums :
Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem; šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īpaši ievērojama ir simfonijas pēdējā daļa, kur Mocarta ārkārtīgi spožā kontrapunkta rakstības prasme sasniedz apogeju - vienlaicīgi skan vairākas simfonijā iepriekš eksponētas tēmas, kas ģeniāli savītas piecbalsīgā fugato.
- Neparasts bija dziesmas ''Holy'' dīgšanas process, iekļaujot pat fugato.