frustrācija
frustrācija
1.Psihisks stāvoklis, kas var izveidoties, ja cilvēkam ceļā uz nozīmīgu mērķi rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
2.joma: psiholoģija Personiska atstumtība; nespēja piepildīt savas vēlmes; dziņu bloķēšana.
Stabili vārdu savienojumiFrustrācijas–agresijas hipotēze.
- Frustrācijas–agresijas hipotēze vārdkoptermins — pieņēmums, ka agresija tieši izriet no frustrācijas
Avoti: EV, PsA
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajā periodā pieaug vēlme ietekmēt citus; kļūst svarīga spēja pretoties frustrācijai.
- Es domāju, ka labo darbu čempioni ir iegājuši frustrācijā konkrētā...
- Situācijas idiotisms noveda Johansonu tādā garīgā frustrācijā, ka viņš pamodās.
- Zems pašizpausmes līmenis tiek asociēts ar frustrāciju, izmisumu un pat depresiju.
- Sieviete pēc dzimumakta var ilgstoši just frustrāciju - neveiksmes, neizdošanās sajūtas.