frivolitāte
frivolitāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | frivolitāte | frivolitātes |
| Ģen. | frivolitātes | frivolitāšu |
| Dat. | frivolitātei | frivolitātēm |
| Akuz. | frivolitāti | frivolitātes |
| Lok. | frivolitātē | frivolitātēs |
Vispārināta īpašība → frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā ir arī sava daļa frivolitātes, kas ļauj labi iejusties klubos un bāros.
- Idejas par pārmērību, bagātību, greznību un pārpilnību vēsturiski ir tikušas saistītas ar visai negatīvu tēlu, tās sasaistot ar frivolitāti, nenopietnību un neintelektualitāti.
- Taču līdz ar šo papildināšanu zūd frivolitātes šķitums, savu attaisnojumu gūst rūgtums un pamatīgums, ar kādu Ričards izklāstījis savu kroplumu, un mums top skaidrs kopīgais, kas liek simpatizēt arī ļaundarim.
- Kafijas namu" gaisotnē, kas Vīnē gadsimtu mijā kļuva par " savdabīgu kultūras institūciju", tika panākta šim laikam tipiska " skeptiska viegluma un frivolitātes sarunu intonācija" ( Brenner, 1996, 201).
- Ja Vailda dialogos dendija frivolitāte apvienojas ar modru intuīciju un asu intelektu, tad viņa labākajos dzejoļos tās komponents ir plastiska poētiskā iejūta un spilgta kolorēšanas māka — tiešs pretstats citkārtējām, pēc metronoma noskaitītām rindām un to sablīvētajām butaforijām.