franksēze
franksēze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | franksēze | franksēzes |
| Ģen. | franksēzes | franksēžu |
| Dat. | franksēzei | franksēzēm |
| Akuz. | franksēzi | franksēzes |
| Lok. | franksēzē | franksēzēs |
Ļoti izplatīta pretdeja, kas cēlusies Anglijā 17. gs. beigās, un no turienes izplatījusies visā Eiropā.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc īsas pauzes sekoja pirmā franksēze
- Kūļu Antons pieteica otro franksēzi
- Toties pēdējā laikā Dandari un Dimzēns ir pievērsuši lielu vērību daudz niansētākai kustību valodai, līdz ar to paplašinot savu repertuāru un radot jaunas iespējas dejot arī Eiropas modes dejas - kadriļas, franksēzes, anglēzes u.c.
- Repertuārā ir dejas " Kas to Rīgu daudzināja" ( virsvadītāja Baiba Šteina), " Uguns" ( Taiga Ludborža), " Kreicburgas polka" ( Jānis Ērglis), " Dubuļu polka" ( Ilze Mažāne), " Paēduši, padzēruši, pateicamies dieviņam" ( Gints Baumanis), " Jelgavas franksēze" ( Jānis Purviņš), " Dari tā, dari šitā" ( Arta Melnalksne), " Pierīgas danči" ( Gunta Skuja) un citas dejas.