forsēt
forsēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | forsēju | forsējam | forsēju | forsējām | forsēšu | forsēsim |
2. pers. | forsē | forsējat | forsēji | forsējāt | forsēsi | forsēsiet, forsēsit |
3. pers. | forsē | forsēja | forsēs |
Pavēles izteiksme: forsē (vsk. 2. pers.), forsējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: forsējot (tag.), forsēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: forsētu
Vajadzības izteiksme: jāforsē
1.Paātrināt, pastiprināt, sasprindzināt.
2.joma: militārās zinātnes Pārvarēt ar kauju (dabisku šķērsli, parasti upi).
4.sarunvaloda Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es necentos forsēt Ivana fizisko sagatavotību, lai nesabojātu viņa veselību.
- Mēdiju telpa ir sadalīta, bet darba tirgus tiek forsēti rusificēts.
- Viņš savai armijai pavēlēja doties forsētā maršā no Ropažiem uz Rīgu.
- bet nākamgad atkal draud pretējais process, cenšoties forsēt līdzekļu apgūšanu.
- Mums bija pavēlēts ieņemt šo sādžu, forsējot Nāru.