fonētika
fonētika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | fonētika | fonētikas |
| Ģen. | fonētikas | fonētiku |
| Dat. | fonētikai | fonētikām |
| Akuz. | fonētiku | fonētikas |
| Lok. | fonētikā | fonētikās |
1.Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju; skaņu mācība.
Stabili vārdu savienojumiFonētikas līmenis.
- Fonētikas līmenis vārdkoptermins — valodas apakšsistēma, kuru veido valodas skaņu un prosodisku elementu kopums to savstarpējās attieksmēs
2.Skaņu kopums, to īpašības (kādā valodā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2000. gadā LU Filoloģijas fakultātē sāka darboties Fonētikas un datorlingvistikas laboratorija.
- Rakstā uzsvērts, ka sākotnēji jāsniedz neliels ieskats angļu fonētikā.
- Tās izmantojumu latviešu valodas fonoloģiskajos aprakstos veicinājis pētījumu skaita pieaugums akustiskajā fonētikā.
- “Latviešu valoda pēc fonētikas ir ļoti maiga, dzidra.
- Kā segmentētu runu apzīmējoši simboli, burti parasti tiek asociēti ar fonētiku.