fluktuēt
Lietojuma biežums :
fluktuēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.joma: matemātika Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
2.Ātri mainīties, svārstīties.
Stabili vārdu savienojumiFluktuējoša uzmanība.
Avoti: SV19, LLVV
Korpusa piemēri