flomītis
flomītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | flomītis | flomīši |
| Ģen. | flomīša | flomīšu |
| Dat. | flomītim | flomīšiem |
| Akuz. | flomīti | flomīšus |
| Lok. | flomītī | flomīšos |
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sagribi sev mazu māsu vai brāli – ņem flomīti un zīmē.
- Un tajā pašā brīdī Jonass triec man pret galvu sauju flomīšu.
- Pat ja nevarēju to izdarīt ar flomīti, es plaisas savienoju domās
- Par to, ka flomīši vispār bija līdzi, Oskars varēja pateikties mammai.
- Tur viņš sameklēja savus flomīšus, tos pašus, ar kuriem bija izkrāsojis brīnumtelefonu.