Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
finīts
finīts īpašības vārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.finītsfinīti
Ģen.finītafinītu
Dat.finītamfinītiem
Akuz.finītufinītus
Lok.finītāfinītos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
finītafinītas
finītasfinītu
finītaifinītām
finītufinītas
finītāfinītās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.finītaisfinītie
Ģen.finītāfinīto
Dat.finītajamfinītajiem
Akuz.finītofinītos
Lok.finītajāfinītajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
finītāfinītās
finītāsfinīto
finītajaifinītajām
finītofinītās
finītajāfinītajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
2.Tāds, kam ir noteikta laika, skaitļa un personas forma (par darbības vārda formām). [MLVV ]
Avoti: SV99, LLVV, VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Sastopamas arī konstrukcijas ar atgriezeniskajam divdabim sekojošu darbības vārda nenoteiksmes formu teicās doties, teicās izlasīt u. tml. Konstrukcijas sacīties, teikties finītā formā + nelokāmais divdabis ( vai darbības vārda nenoteiksmes forma) izsaka evidenciālu nozīmi un norāda, ka informācija saņemta no citiem avotiem, tātad marķē renaratīva nozīmi.
  • Vēlāk J. Endzelīns gan „ Lettische grammatik”, gan „ Latviešu valodas gramatikā” atsevišķas nodaļas velta vārdu secībai vienkāršā un saliktā teikumā, kā arī aplūko, kādā secībā tiek lietots finīts verbs dažādās izteiksmēs neatkarīgā teikumā un palīgteikumā ( Endzelīns 1922, 827–838; Endzelīns 1951, 1046–1056).
  • Par strukturālu nozīmīgumu liecina arī datīva atrašanās vieta – tuvu verba finītajai formai, bieži pa kreisi no tās.
  • Evidenciālu nozīmi, kas tuva atstāstījuma izteiksmes semantikai, var izteikt arī īpaša konstrukcija – atgriezeniskais darbības vārds sacīties, teikties finītā formā + nelokāmais divdabis ar - am,- amies,- ām,- āmies(piem., teicās esam, sakās esam), ko dažkārt izmanto gadījumos, kad teksta autora attieksme pret izsakāmo saturu ir ironiska, izsmejoša vai izteiktais apgalvojums ir apšaubāms ( Nītiņa 2001, 80):
  • ( Freidenfelde, Jansone, Laure 1976, 90) Vērtējot jauno nenoteiksmes definējumu, jāsecina: tomēr ir nepieciešams dot papildu raksturojumu, ka nenoteiksme ir nepersonu ( infinitīvā) forma, jo tas palīdz nošķirt nenoteiksmi no personu ( finītajām) formām, ko skolēni mēdz jaukt.