filioque
filioque joma: reliģija
Nīkajas – Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja.
Avoti: RtV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hēsihastu strīdiem par dievišķās enerģijas dabu ir sena priekšvēsture un tie saistīti arī ar dažādu filioque traktējumu.
- Liturģiskajā dzīvē izmantojamais pamata dokuments ir Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecinājums ( bez " filioque"), kas pasludina:
- Viens no ievērojamākajiem kristīgās mācības atšķirības punktiem un nerimstošu abu pušu strīdus cēloņiem bija rietumu kristietībā no Spānijas ienākušais Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecības papildinājums ( " filioque"), kuru neatzina austrumu baznīcas.
- Rietumu baznīcas tēvi 589. gada Nikejas ticības apliecībā iekļāva piebildi, ka Svētais Gars iziet ne tikai no Tēva, bet arī no Dēla ( " filioque" — “ un Dēla”), kuru Konstantinopoles patriarhs nosodīja.
- Ir skaidrs, ka līdz pat apmēram 12. vai 13. gadsimtam ( pat vēl pēc Lielās shizmas 1054. gadā) starp Austrumu un Rietumu baznīcu nav diametrāli atšķirīgu uzskatu būtiskākajos teoloģiskajos un filozofiskajos jautājumos izņemot filioque konceptu ( ja to uzskata par būtisku).