fideikomiss
fideikomiss
Romiešu privāttiesības – mantojuma nodevēja rīkojums mantiniekam par kāda mantojama īpašuma (to arī sauc par fideikomisu) nodošanu trešai personai; feodālisma periodā bija visvairāk izplatīts Anglijā.
Stabili vārdu savienojumiĢimenes fideikomiss.
- Ģimenes fideikomiss vārdkoptermins — ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē)
Avoti: SV69
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1661. gadā hercogs Jēkabs to izlēņoja pulkvedim Johanam Lībekam, 1710. gadā hercogs Frīdrihs Vilhems par īpašiem nopelniem muižu piešķīra ģenerālim Kārlim Ēvaldam fon Rennem ( " Carl Ewald Roenne" 1663-1716), izveidojot fideikomisu.
- Legātu/fideikomisu šajā gadījumā ieguva tas, kurš pirmais cēla attiecīgo prasījumu, vienlaicīgi nodrošinot, ka viņš vajadzības gadījumā aizstāvēs materiālos labumus izdevušo personu pret pārējo pretendentu prasījumiem.
- Jāpiezīmē, ka attiecībā uz parastu legātu ( legatum – lat.), kā arī fideikomisu ( fideicommissum – lat.), kuru piešķiršana paredzēja nevis parāda atlaišanu, bet gan mantinieka pienākumu izņemt no mantojuma un izdot legatāram /fideikomisāram kādu faktiski eksistējošu lietu vai materiālu vērtību, darbojās pretējs princips.
- Par pēdējo Šēnbergas muižas īpašnieku kļuva 1889. gadā dzimušais Aleksandrs fon Korfs, kurš fideikomisu mantoja juku laikos – 1917. gadā.