feritīns
feritīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | feritīns | feritīni |
| Ģen. | feritīna | feritīnu |
| Dat. | feritīnam | feritīniem |
| Akuz. | feritīnu | feritīnus |
| Lok. | feritīnā | feritīnos |
Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas – apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju.
Avoti: LPE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad dzelzs piepilda kodolu, to dēvē par feritīnu. "
- Tiesa, šajā vizītē, pēc Ministru kabineta noteikumiem, feritīns nav obligāti jānosaka.
- Dzelzs līmenis serumā var mazināties, bet feritīna koncentrācija paaugstināties, atspoguļojot akūtās iekaisuma fāzes reakciju.
- Ja tā ir, ieteicams veikt analīzes, nosakot hemoglobīna, feritīna un dzelzs līmeni organismā.
- Ja analīzes uzrāda par daudz dzelzs, par daudz feritīna ( galvenā dzelzs rezerve organismā), tam ir savi iemesli.