fenderēt
fenderēt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | fenderēju | fenderējam | fenderēju | fenderējām | fenderēšu | fenderēsim |
| 2. pers. | fenderē | fenderējat | fenderēji | fenderējāt | fenderēsi | fenderēsiet, fenderēsit |
| 3. pers. | fenderē | fenderēja | fenderēs | |||
Pavēles izteiksme: fenderē (vsk. 2. pers.), fenderējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: fenderējot (tag.), fenderēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: fenderētu
Vajadzības izteiksme: jāfenderē
Zagt.
PiemēriSāksim ar vēsturisko daļu, neapšaubu, ka Nepa laikos cilvēki fenderēja valsts īpašumu uz pilnu klapi bez nekādiem kompleksiem.
- Sāksim ar vēsturisko daļu, neapšaubu, ka Nepa laikos cilvēki fenderēja valsts īpašumu uz pilnu klapi bez nekādiem kompleksiem.
- Fenderēja visu, kas nebija piesiets, ja bija, atsēja un tad fenderēja.
- Tak nebrauca cilvēki no Daugavpils uz Rīgu kāpņutelpas lampiņas fenderēt.
Cilme:No vācu entwenden.
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos:šeit