feļetons
feļetons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | feļetons | feļetoni |
| Ģen. | feļetona | feļetonu |
| Dat. | feļetonam | feļetoniem |
| Akuz. | feļetonu | feļetonus |
| Lok. | feļetonā | feļetonos |
1.Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas; attiecīgais publicistikas žanrs.
2.novecojis Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Man vienmēr paticis lasīt feļetonus par teātri, — atbildēju.
- Par vienu un to pašu notikumu var radīt oficiozu produktu un feļetonu.
- Kāpnēs satieku feļetona redaktoru Šmālkaldi, kurš mani vairs nepazīst.
- Rota feļetoni ir perfekta stila un asredzīgas laikmeta analīzes paraugstunda.
- Edītes klātbūtnē viņš lasīja kaut kādus feļetonus vai arī rakstus vācu tulkojumā.